Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa

Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa

Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa (9)

Akadēmijas laukumā 1, Rīga, LV 1050
Tel.: 67223448; 29215144. Fakss: 67821153
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Nodaļas padome

Nodaļas priekšsēdētāja Baiba RIVŽA
Nodaļas priekšsēdētājas vietnieks Bruno ANDERSONS
Zinātniskā sekretāre Ligita ĀZENA

Padomes locekļi

Īzaks RAŠALS

LMZN šobrīd apvieno 38 LZA locekļus, t. sk. 11 īstenos, 1 goda locekli, 3 ārzemju locekļus un 23 korespondētājlocekļus.

Dokumenti

Nodaļas nolikums (pdf)
Nodaļas 2020. gada darba plāns (pdf)

Children categories

LNZN un LLMZA Lauku skates

LNZN un LLMZA Lauku skates (5)

LMZN sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Latvijas Lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmiju kā katru vasaru organizē lauku izmēģinājumu un laboratoriju eksperimentu izbraukumu skates – konkursus. Konkursā piedalās lauksaimniecības un mežu zinātņu zinātniskie institūti. Konkursa ietvaros notiek ekskursijas, prezentācijas un iepazīšanās ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem.  

View items...

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu (LZA LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (LLMZA) aicina doktorantus - topošos zinātniekus pieteikties 2020. gada darbu konkursā. Konkursa mērķis ir stimulēt lauksaimniecībā aktuālu zinātniski - praktisko problēmu risināšanu, kā arī zināšanu pārnesi uz ražošanu. Kā arī sekmēt zinātnisko projektu, promocijas un maģistrantu darbu izpildes kvalitāti, veicināt doktorantu izaugsmi.

Papildu informācija: http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=5671&Itemid=73

Piektdiena, 07 Augusts 2020 11:32

Noslēgusies pieteikšanās konkursam Sējējs - 2020

Written by


Zemkopības ministrijas sadarbībā Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju (LLMZA), Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu (LZA LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) organizē konkursu "SĒJĒJS 2020", tas ir ikgadējs pasākums, kura mērķis ir noteikt labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā un lauksaimniecībā.
LLMZA un LZA LMZN aicina pieteikt dalībnieku nominācijā "Zinātne praksē un inovācijas"
Papildu informācija: https://www.sejejs.lv/

Piektdiena, 07 Augusts 2020 11:28

VPP projekta INTERFRAME-LV uzsāk jaunu iniciatīvu

Written by

Pirmo reizi 6. maijā notika tiešsaistes seminārs, kuru rīkoja LZA LMZN un VPP projekts INTERFRAME-LV sadarbībā ar Ziemeļvalstu Agrāro zinātņu asociācijas (Nordic Association for Agricultural Science) Ekonomikas sekcija. Seminārā piedalījās pārstāvji no Somijas, Dānijas, Islandes, Zviedrijas, Norvēģijas, Lietuvas un Latvijas. Asociācijai ir senas pētniecības tradīcijas, tā pastāv jau 100 gadus, un galvenais mērķis ir attīstīt agrārās ekonomikas pētījumus Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs.

Otrais tiešsaistes seminārs notika 3. jūnijā. Seminārā piedalījās Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes studente Kristina Holmstrēma ar pētījumu: No mazām uz lielām ganībām - uzlabota rentabilitāte Zviedrijas zīdītājdzīvnieku gaļas ražošanā un Latviju pārstāvēja Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes doktorante Aija Pilvere-Javorska ar pētījumu: Ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme Baltijas un Ziemeļvalstīs. 

Piektdien, 17. janvārī, plkst. 16.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā norisināsies Paula Stradiņa balvas praktiskajā medicīnā laureāta paziņošana, kā arī izstādes "Muzeja draugs Jānis Stradiņš" atklāšana. Ierašanos lūgums apstiprināt pa tālruni 67222915.

Pauls Stradiņš (1896-1958) - latviešu ķirurgs, onkologs un medicīnas vēsturnieks. Balva medicīnas zinātnē un tās vēsturē, par ievērojamu zinātnisku veikumu praktiskajā ārstniecībā. Paula Stradiņa balva turpina Medicīnas vēstures muzeja 1983. gadā iedibinātās Paula Stradiņa balvas tradīcijas. Kopš 1991. gada 14. novembra balvu piešķir kopīgi LZA un MVM, kopš 2014. gada arī ar RSU. Medicīnas zinātnē balvu saņēmuši V. Rudzīte un V. Utkins (1992), K. J. Keggi (1994), J. O. Ērenpreiss (1996), K. K. Zariņš un I. Lazovskis (1998), J. Kļaviņš (2000), J. Volkolākovs (2002), A. Bļugers (2004), A. Skaģers (2006), B. Zariņš (2008), J. Gardovskis (2010), V. Pīrāgs (2011), R. Lācis (2014), A. Pētersons (2016), G. Laganovska (2018). Balvu medicīnas vēsturē saņēmuši V. Kaņeps, J. Stradiņš (1983), P. Gerke, B. Petrovs (1984), V. Derums, A. Georgijevskis (1985), Ņ. Stradiņa, P. Zabludovskis (1986), K. Arons, J. Ļisicins (1987), K. Vasiļjevs, A. Vīksna (1988), A. Kaikaris, V. Kalnins (1989), H. Millers-Dics, I. un J. Krūmaļi (1990), J. Āboliņš, A. Alksnis (1991), Dz. Alks (1993), A. Dirbe (1995), J. Strupulis (1997), Z. Čerfass, E. Larsens (1999), J. Salaks, V. Kalnbērzs (2001), J. Vētra (2003), K. Habriha, V. Jākobsons (2005), E. Platkājs (2007), Ē. Ezerietis (2008), J. Gaujēns (2009), F. Ungers (2009), L. Alikmets (2011), G. Belēvičs (2013), R. Šengelija (2015), D. Baltiņa un M. Baltiņš (2017), A. M. Somma (2019).

16. decembrī Ķinas vēstnieks Liang Jianquan, Ķīnas vēstniecības atašejs Liang Weiguan un Ekonomikas un komerciālo jautājumu otrā sekretāre Zhang Qi ieradās vizītē Latvijas Zinātņu akadēmijā.

LZA pusi sanāksmē pārstāvēja LZA ģenerālsekretārs akadēmiķis Andrejs Siliņš, akadēmiķis, Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Modris Greitāns, akadēmiķis, Bioloģijas, ķīmijas un medicīnas nodaļas priekšsēdētājs Pēteris Trapencieris, LZA Ekonomikas institūta direktore Dr.paed. Ņina Linde, starptautisko sakaru organizators Kristaps Broks un LZA Starptautisko sakaru nodaļas vad. Ilze Trapenciere. Akadēmiķis A.Siliņš iepazīstināja ar LZA struktūru un darbības virzieniem, akadēmiķis P.Trapencieris informēja par pieredzi sadarbībā ar Ķīnas universitātēm un zinātniekiem, minot tādas tēmas kā dabas vielu ķīmija, medicīna un genoma pētniecība.

Ķīnas vēstnieks uzsvēra interesi par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jautājumos, kā arī akcentēja Platformas "17+1" nozīmīgumu. Ķīnas vēstnieks rosināja izteikt LZA priekšlikumus "17+1" platformas sanāksmei Ķīnā 2020. gada aprīlī. Ķīnas vēstnieks pastāstīja par Ķīnas straujo ekonomikas attīstību pēdējās desmitgadēs, kā arī minēja vairākas aktuālas Ķīnas interešu jomas saistībā ar Latviju, piemēram, sadarbību starp zinātniskajām institūcijām, iespējamu sadarbību digitalizācijas jomā, genoma attīstības jomā, zaļajā ekonomikā, mežu veselības jautājumos un citās pētniecības jomās. Vēstnieks vairākkārt akcentēja Daugavpils un Harbinas pilsētas veiksmīgo sadarbību (kopš 2003. gada), tai skaitā sadarbību zinātnes jautājumos.

Akadēmiķis M.Greitāns pastāstīja par savu pieredzi sadarbībā ar Ķīnu. Pēc Ķīnas puses uzaicinājuma M.Greitāns apmeklēja Ķīnas Tautas Republiku, lai piedalītos "Liaocheng Ekspertu konferencē", kuras laikā iepazīstināja ar Latvijas IT jomas un Elektronikas un datorikas institūta zinātniskajiem sasniegumiem. Sadarbības veidošanai notika divpusējās tikšanās ar "Zhangtong bus", XINFA group, HLB, Retda, Chuangze Intelligent Robot Co.,Yeimed, Halin group u.c. uzņēmumiem. Akadēmiķis M.Greitāns uzskata, ka Latvijas un Ķīnas sadarbībai IT jomā ir liels potenciāls, ņemot vērā Ķīnas puses lielo ražošanas kapacitāti un Latvijas IT jomas zinātnieku sasniegumus: "Abpusēji izdevīgas sadarbības veidošanai redzu iespēju virzīties uz kopēju Latvijas - Ķīnas pētniecisko centru mākslīgā intelekta (Artificial intelligence) vai iegultā intelekta (Embedded intelligence) jomās".
Dr. Ņ.Linde pastāstīja, ka LZA Ekonomikas institūts Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmiju ir noslēguši sadarbības līgumu. 2019.gadā līguma ietvaros tiek īstenots pētniecisks projekts ekonomikas, politikas un sociālajos jautājumos.

I.Trapenciere

Par izcilu devumu enerģētikā un mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā profesora Alfrēda Vītola vārdbalvu, ko piešķir Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un "Latvenergo" saņems Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) direktore profesore Dagnija Blumberga. Par devumu enerģētikas pētniecībā tiks godināti arī citi RTU zinātnieki, bet par izcilu studiju darbu sagatavošanu - studenti. Svinīgais balvu pasniegšanas pasākums notiks 12. decembrī plkst. 12.00 RTU Inženierzinātņu vidusskolas zālē, Kronvalda bulv. 1.

VASSI profesors Ivars Veidenbergs saņems "Gada balvu" par nozīmīgu devumu enerģētikā. "Latvenergo" un LZA iedibinātos apbalvojumus par panākumiem enerģētikā saņems arī jaunie RTU zinātnieki - EEI Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta pētnieks Kaspars Kroičs, VASSI pētnieks Vladimirs Kirsanovs un nesen doktora grādu RTU ieguvušie Aivis Ašmanis, Viesturs Zimackis, Deniss Bezrukovs un Artis Riepnieks.

"Gada balvu" izsludina LZA kopā ar "Latvenergo", un tās mērķis ir motivēt Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos, enerģētikas attīstības veicināšanai un inovāciju vides veidošanai. Konkursa uzvarētājiem tiek piešķirtas balvas trīs nominācijās - profesora Alfrēda Vītola vārdbalva par izcilu devumu enerģētikā, divas balvas par nozīmīgu devumu enerģētikā un piecas balvas par panākumiem enerģētikā jaunajiem zinātniekiem (vecumā līdz 40 gadiem). 2018. gadā A. Vītola vārdbalvu saņēma EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedras asociētais profesors Pētris Apse-Apsītis.

12 RTU studentiem tiks piešķirtas "Latvenergo" 2019. gada studiju noslēguma darbu konkursa balvas. Balvas tiek piešķirtas piecās kategorijās - bakalaura darbi, bakalaura darbi ar projekta daļu, inženierprojekti, maģistra darbi, kā arī kvalifikācijas darbi. Laureātu vidū ir 10 EEF studenti un divi RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes studenti.

Avots: RTU

2019. gada 29. novembrī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, piedaloties ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Valdim Dombrovskim, tika atklāta monogrāfija "Latvijas Eiropas ceļš: 15<30<100". Monogrāfija izstrādāta ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījumu institūta (LZA EPPI) padomes priekšsēdētājas Innas Šteinbukas un EPPI pētnieku līdzdalību.

Monogrāfija ir izskatīta un ieteikta publicēšanai LZA Prezidija sēdē š.g. 14. oktobrī. Izdevumā ir apskatīta Baltijas ceļa nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā, sociālekonomiskās pārmaiņas pēc Latvijas iestāšanas Eiropas Savienībā (ES), Latvijas dalība ES - 15 gadi: bilance un perspektīvas, pārmaiņu procesi Eiropas Savienībā un mūsdienu politiskie un ekonomiskie izaicinājumi Latvijai, tās loma Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, mūsu valsts pieredze un perspektīvas Eiropas Savienības pētniecībā un inovācijās, kā arī citi aspekti.

Monogrāfiju atklāja viens no monogrāfijas autoriem - Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš, atskatoties uz akcijas "Baltijas ceļš" nozīmi Latvijas Eiropas ceļā, atzina, ka "Masu entuziasms ir bijis izšķirošs politiskais elements Baltijas ceļā kā vienā no nozīmīgākajām 20. gadsimta politiskajām akcijām. Es ticu, ka pastāv veids, kā mūsu valsts vēsturi skaidrot tā, lai to gan ar sirdi un prātu saprastu pasaule, gan neapmaldītos mēs paši."

Savā uzrunā monogrāfijas līdzautors Valdis Dombrovskis teica: "Tāpat kā Eiropas Savienības kopumā, Latvijas galvenais uzdevums tuvākajai desmitgadei būs nodrošināt ekonomikas konkurētspēju un ilgtspēju. Šeit svarīgi būs pastāvīgi sekot tam, lai valsts konkurētspēja balstītos nevis zemās ražošanas izmaksās, bet gan pieaugošā preču un pakalpojumu pievienotajā vērtībā un produktivitātes kāpināšanā".

Pasākuma divās paneļdiskusijās piedalījās rakstu autori - Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un EPPI vadošā pētniece Zanda Kalniņa-Lukaševica, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs, LU asociētais profesors Daunis Auers, EPPI pētnieks Aldis Austers. Diskusiju par Latvijas politikas ceļu uz Eiropu vadīja LU profesore Žaneta Ozoliņa, savukārt diskusiju par Latvijas ekonomikas virzību uz Eiropu moderēja LZA akadēmiķe un EPPI padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Pasākumā piedalījās Latvijas valsts un ES institūciju, nevalstisko organizāciju, domnīcu, mediju, izglītības, zinātnes, finanšu un ekonomikas jomas pārstāvji, politiķi.

Monogrāfiju izdevis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētniecības institūtu un Latvijas Politologu biedrību. Izdevuma publicēšanu ir atbalstījis Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instruments.

Vairāk foto

 

Ar mērķi vairot sabiedrības labumu, otrdien, 19. novembrī, tika noslēgts sadarbības līgums starp Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un Latvijas Universitāti (LU). Līgumu, kurš stājas spēkā kopš parakstīšanas brīža uz trim gadiem, parakstīja LZA prezidents Ojārs Spārītis un LU rektora p.i. Indriķis Muižnieks.

Līguma preambulā uzsvērts: "Kopš 2015. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu darba grupa ar Latvijas Universitātes pārstāvju piedalīšanos strādā, lai pilnveidotu ar augstāko izglītību, zinātni, tehnoloģiju un inovāciju ekosistēmas attīstību saistītos valsts politikas plānošanas dokumentus, jo zinātnieku mērķis ir tāds pats kā visas sabiedrības mērķis - sekmēt ekonomikas un tautas labklājības izaugsmi".